Telpaugu pavairošana

Pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām pavairošanas metodēm visā pasaulē. Spraudenis ir mātes augam nogriezta daļa, no kura attīstīsies jauns augs. Pavairojot ar spraudeņiem, jaunais augs ir ģenētiski identisks mātes augam. Manā veikaliņā visbiežāk varēsi iegādāties galotnes, vienpumpura vai divpumpuru spraudeņus, retāk – lapu spraudeņus (begonijām, sukulentiem, saintpaulijām u.c.) No vienpumpura un divpumpura spraudeņiem sāks veidoties jauns augs vai augi, savukārt galotnes spraudenis turpinās veidot tikpat lielas lapas (ar dažiem izņēmumiem). Vienpumpura spraudeņi ir nogriezta auga daļa ar lapu, stumbra fragmentu un pumpuru (angliski – growth point). Dažiem spraudeņiem šis pumpurs ir jau aktīvs, citiem – izskatās kā maza pumpiņa kāta daļā. Ļoti svarīgi ir šo pumpuru saskatīt, jo no tā sāks veidoties jaunais augs. Dažkārt tas ir paslēpies lapas iekšpusē, bet diemžēl bieši tirgošanā tiek piedāvāti spraudeņi bez augšanas punkta jeb pumpura. No šāda spraudeņa nekas neizaugs. Augšanas hormoni Visiem augiem no dabas ir hormoni, kas atbild par sakņu veidošanos, stumbra stiepšanos, stimulē ziedu veidošanos, nobriešanu, augļu veidošanos utt. Auksīns bija pirmais atklātais augu hormons. Galvenās auksīna funkcijas ir stimulēt sakņu veidošanos un stumbra stiepšanos, regulēt tropismus (augs tiecas gaismas virzienā), regulēt augļu attīstību u.c. Auksīns sintezējas galvenokārt vecākās auga daļās, tieši tāpēc galotnes spraudeņus būs grūtāk apsakņot. Grūtāk apsakņojamiem spraudeņiem var pievienot papildus augšanas hormonus. Tos pievieno, lai atkārtotu dabiskos augšanas apstākļus augos un veicinātu sakņu augšanu.  Tie ir ne tikai sintētiskie hormoni – dažādi pulveri un gēli, bet arī dabiskie, kas atrodami tādos produktos kā medus, alveja, kanēlis, ābolu etiķis u.c. Daudzu augu entuziastu “slepenais ierocis” ir zelta scindapša spraudenis, ko ievieto vienā traukā (ja tiek sakņots ūdenī) kopā ar citiem spraudeņiem. Arī tradeskancijas spraudenim ir šāds pats efekts. Pati šo neesmu izmēģinājusi un neatradu arī zinātiski pierādītu faktu 😊 Trīs visbiežāk izmantotie spraudeņu apsakņošanas veidi ir: Liekot spraudeni ūdenī, nelieciet to pārāk dziļi. Lapa nedrīkst būt ūdenī, jo tas veicinās pūšanu. Ūdenim jābūt istabas temperatūrā, tas nedrīkst būt pārāk auksts. Spraudeņiem patiks silta un ļoti gaiša vieta (uzmanīgi! – pārāk karsta dienvidu saule var apdedzināt lapas/u). Ūdens jāmaina, kad tas palicis duļķains (aptuveni ik pēc 4 dienām). Ja spraudenis palicis nedaudz glums vai zaļganīgs, pirms likšanas svaigā ūdenī, to uzmanīgi notīra ar papīra dvieli. Spraudenis būs gatavs stādīšanai, kad saknes ir sasniegušas 4-5 cm garumu, ir aktivizējies augšanas punkts un parādījušās vairākas mazās bārkšsaknītes. Kāpēc spraudeņi paliek melni un veidojas puve? Tam var būt vairāki iemesli – nehigiēniski apstākļi, pārāk mitra augsne, gaisa necaurlaidīga augsne un nepietiekošs skābekļa dauzums (ja tiek apsakņots substrātā), nepietiekami siltuma/ gaismas apstākļi (ja tiek apsakņots ūdenī). ŅEM VĒRĀ!