Telpaugu kopšana -

Kāds ir labākais substrāts augiem?

Ja jāatbild uz jautājumu: “Kāds tad īsti ir labākais substrāts telpaugiem?”, tad viennozīmīga atbilde nav, jo nav tāda labākā substrāta – tas ir pilnībā atkarīgs no jūsu audzēšanas apstākļiem un vēlmēm. Kādi faktori jāņem vērā, izvēloties augsnes maisījumu jeb substrātu? Lielie Nīderlandes audzētāji lielākoties audzē telpaugus kūdrā vai kokosa substrātā. Tas pietiekami ilgi notur mitrumu un ir viens no ērtākajiem veidiem masveida audzēšanai siltumnīcās, jo tur taču ir ideāli apstākļi – siltums un mitrums! Taču, nonākot pie mums mājās, apstākļi ir pavisam savādāki, tāpēc ir jāizvērtē visi zemāk minētie faktori, kas ir tieši jūsu mājā, dzīvoklī vai ofisā un attiecīgi jāpieņem lēmums par substrāta izvēli. Temperatūra Siltās telpās substrāts izžūs ātrāk Vēsās telpās tas ilgāk saglabājas mitrs Gaisma Audzējot augus tiešā saules gaismā, augsne izžūs ātrāk, tāpēc ļoti gaisīgs ārumu mikss nebūs īsti piemērots – tas pārāk ātri izkaltīs un palielinās ‘sausās sakņu puves’ riskus (angl. – ‘Dry rot’). Ja gaisma ir mazāk, tad ideāls risinājums ir gaisīgs substrāts, kas mitrumu podā nenotur pārāk ilgi. Liešanas paradumi Ja laisti reti, augsnes maisījumam jāspēj ilgāk noturēt mitrumu Ja mēdz laistīt bieži, noderēs gaisīgāks un drenējošāks substrāts Poda veids Māla podi ‘izvelk’ mitrumu no substrāta un paātrina žūšanu Plastmasas podi ilgāk saglabā mitrumu Pašlaistošie podi prasa citādu substrāta sastāvu nekā parastie podi Poda izmērs Lielā podā substrāts žūst lēnāk Mazā podā tas var izžūt dažu dienu laikā Sakņu tips Smalkām saknēm, piemēram, begonijām, hoijām, marantām un kalatejām bieži patīk smalkāks substrāts Resnākām saknēm (filodendriem, monsterām u.c.) parasti patīk rupjāks un gaisīgāks maisījums Kuri telpaugi dos priekšroku gaisīgam substrātam un kuri – nē? Ļoti gaisīgi augsnes maisījumi nederēs tādiem augiem, kuriem nepatīk pavisam izžūt starp liešanas reizēm. Tādi augi ir: Marantas un kalatejas Fitonijas Spatifīlas Papardes Alternanthera ‘Party time’ Savukārt, ‘super chunky’ ārumu miksiņā var stādīt: Monsteras Filodendrus Scindapšus un epiprēmnus Hoijas u.c. Un kāds miksiņš labāks kaktusiem? Principā ļoti gaisīgs augsnes maisījums derētu arī kaktusiem, jo arī tiem patīk starp liešanas reizēm pilnībā izžūt, taču kaktusu substrātos parasti perlīta un mulčas vietā izvēlās smilti. Kāpēc? Patiesībā smiltis kaktusu substrātos ir vēsturisks mantojums no laikiem, kad perlīts nebija tik plaši pieejams. Smiltīm ir vairākas priekšrocības: Palielina substrāta svaru. Kaktusi dabā bieži aug smagā, minerālā augsnē. Lieli kaktusi vieglāk apgāžas ļoti vieglā perlīta maisījumā. Nodrošina stabilitāti saknēm. Saknes ciešāk saķeras ar minerālām daļiņām. Nesadalās. Tāpat kā pumeks vai grants, smiltis saglabā struktūru gadiem. Uzlabo drenāžu, ja izmanto rupjas smiltis. Tomēr smiltīm ir arī trūkumi: Smalkas smiltis var saspiesties un samazināt gaisa daudzumu substrātā. Tās praktiski neveido gaisa kabatas. Tās ir smagas. Tieši tāpēc daudzi mūsdienu kolekcionāri dod priekšroku: pumekam, lavas šķembām, perlītam, ceolītam, akadamai. Ja paskatās, ko izmanto nopietni kaktusu audzētāji Eiropā un ASV, tad bieži sastopami maisījumi ar 50–100% minerālu daļu, kur smilšu vispār nav.

Kāds ir labākais substrāts augiem? Read More »

Jaunums sortimentā – plēsējērces!

Telpaugu kopšana / admin

Plēsējērces jeb ta sauktie ‘labie kukaiņi’ ir bioloģisks veids kā atbrīvoties no tādiem nelūgtiem visiem uz augiem kā tīklērce, baltblusiņa un tripši. Tās der ne tikai istabas augiem, bet arī siltumnīcā! Jā, tieši tā – gurķu sezona tuvojas un, ja nevēlaties, lai jūsu gurķu stādiņus noēd tīklērce, plēsējērces Spical-Plus ir tas, kas vajadzīgs! Vairāki mani klienti, kas jau iepriekš ir lietojuši plēsējērces, atzīst, ka to darbība ir patiešām jūtama jau pēc pirmās reizes, taču Koppert pārstāvji augstākai efektivitātei iesaka lietot tās atkārtoti. Plēsējērču pasūtījumi tiek organizēti 1x divās nedēļās (ziemas sezonā – 1 x mēnesī). Pēc saņemšanas no ražotājiem, tās tiek rūpīgi iepakotas un nosūtītas klientiem pēc iespējas ātrāk. Paciņas ir jāizliek uz augiem uzreiz pēc saņemšanas. Tās nevajag plēst vaļā, jo paciņās iekšā ir barība, oliņas un kāpuri, no kuriem vēl tikai šķilsies jaunā plēsējērču paaudze. Šobrīd sortimentā ir pieejamas divu veidu plēsējērces:

Jaunums sortimentā – plēsējērces! Read More »

Ko darīt/ nedarīt, kad esi iegādājies jaunu augu?

Telpaugu kopšana / admin

Bieži vien cilvēki ļaujās kārdinājumam iegādāties jaunus telpaugus, bet atnesot tos mājās, rodās jautājums: “un ko man tagad ar viņu darīt? Kur likt? Un vai vajag pārstādīt?” Kad nopērciet jaunu augu, vislabāk pirmajās 1–2 nedēļās ļaut tam aklimatizēties pie jaunajiem apstākļiem, jo krasas apstākļu maiņas (cits klimats, gaisma, ‘pabarošana’ u.c. ) var novest augu pie bojāejas. Par sauli☀️ Parasti nav ieteicams uzreiz likt tiešā saulē, pat ja augs mīl sauli. Veikalā vai siltumnīcā apgaismojums bieži ir citāds, tāpēc lapas var apdegt. Sākumā novieto gaišā vietā bez spēcīgas pusdienlaika saules un pakāpeniski pieradini pie lielāka gaismas daudzuma. Par pārstādīšanu🪴 Augu var saudzīgi izcelt no podiņa un apskatīt tā saknes (neizjaucot sakņu kamolu). Augi, kurus pārdodu e-veikalā ir iestādīti atbilstoša izmēra podā, kurā tie var aklimatizēties pie jaunās vides un labi justies vismaz pirmās 2 nedēļas, tāpēc ļoti iesaku ievērot šo adaptācijas laiku un nepārstādīt! Pēc laika jau var pārstādīt lielākā podā un sev piemērotā substrātā, jo kādam gribās ko gaisīgāku un ‘super chunky aroid miksu’, kādam citam atkal patīk paša uzjauktais substrāts utt. Par laistīšanu💧Parasti, pirms sūtīšanas augus neleju vai leju 1-2 dienas pirms, lai tie būtu vienmērīgi mitri, nevis slapji, tāpēc, saņemot augu pārbaudiet, vai tas ir sauss un aplejiet tikai tad, ja ir tāda vajadzība. Lielveikalu augi bieži vien jau ir kārtīgi salaistīti, tāpēc, atnesot tos mājās, ļaujiet substrātam pirms liešanas izžūt. Pārlaistīšana pirmajās dienās ir biežāka problēma nekā sausums. Par mēslošanu🌱 Ar mēslošanu pirmajās nedēļās ir jāuzmanās. Daudziem audzētavu augiem jau ir pievienots ilgstošās darbības mēslojums (mazas bumbiņas augsnē). Iespējams, ka augs arī ir nesen iestādīts jaunā, barības vielām bagātā substrātā, tāpēc papildus mēslojums var būt daudz par daudz un augam būs šoks, tāpēc labāk nemēslot vispār vai mēslot ar mēslojumu mazākā koncentrācijā kā teikts uz iepakojuma. Es parasti nepievienoju ilgstošās iedarbības mēslojumu un regulāri mēsloju ar šķidro mēslojumu, tāpēc to droši variet turpināt darīt arī jūs! Par karantīnu 🚫 Neatkarīgi no tā, vai augs iegādāts stādaudzētavā, dārza centrā, no drauga vai interneta veikalā, pēc saņemšanas ieteicams to uz laiku novietot atsevišķi no pārējiem telpaugiem. Šādu piesardzības pasākumu sauc par ‘karantīnu’. Karantīnas galvenais mērķis ir pasargāt esošo augu kolekciju no iespējamiem kaitēkļiem vai slimībām, kas sākotnēji var nebūt pamanāmas. Daži kaitēkļi, piemēram, tripši, tīklērces vai bruņutis, agrīnā stadijā ir ļoti grūti saskatāmi. Turklāt kaitēkļu oliņas var atrasties lapu padusēs, substrātā vai citās grūti pārbaudāmās vietās. Ieteicams jauno augu pirmās 1-2 nedēļas turēt atsevišķi un regulāri apskatīt lapu apakšpuses, jaunos dzinumus un substrāta virsmu. Šajā laikā augs arī var veiksmīgāk pielāgoties jaunajiem augšanas apstākļiem pēc transportēšanas. Pirms nosūtīšanas katru augu rūpīgi apskatu, lai pārliecinātos par tā veselības stāvokli un vispārējo kvalitāti. Lai gan tiek veikta regulāra augu uzraudzība un pārbaude, neviens profesionāls audzētājs nevar sniegt 100% garantiju, ka augā nav neviena kaitēkļa vai kaitēkļu oliņas. Daļa kaitēkļu ir mikroskopiski mazi vai arī noteiktās attīstības stadijās praktiski neredzami. Tieši tāpēc karantīna pēc jauna auga iegādes tiek uzskatīta par labāko praksi gan profesionālu kolekcionāru, gan telpaugu entuziastu vidū. Tas ir vienkāršs un efektīvs veids, kā pasargāt savu augu kolekciju un savlaicīgi pamanīt jebkādas problēmas.

Ko darīt/ nedarīt, kad esi iegādājies jaunu augu? Read More »

Kas ir augu variegācija un kā tā rodas?

Telpaugu kopšana / admin

Augu variegācija ir vizuāli pievilcīga parādība, kad augi nav vienmērīgi zaļi, bet gan daudzkrāsaini. Mēdz būt dažādu krāsu variegācijas. Vispopulārākās ir albo – baltā variegācija aurea – no vārda – aureum jeb zeltītā – lapās vijās dzeltenais un zaļais GoG – green on green – gaiši zaļš ar tumši zaļo Mint – piparmētru zaļa ar balto un zaļo toņa sajaukumu Rozā – klasiska rozā variegācijas pārstāve ir “Rozā princese” jeb philodendron “Pink princess”. Kā izskatās augi ar variegāciju Plankumainas lapas: daļas lapas zaļas, daļas baltas vai dzeltenas Svītrainas lapas: gar lapas asu veidojas gaišākas vai tumšākas līnijas Krāsaini stublāji vai ziedi: ne tikai lapas, bet arī citas augu daļas var būt daudzkrāsainas ĢENĒTISKĀ VARIEGĀCIJA Daļa šūnu neproducē hlorofilu, tāpēc lapu daļas kļūst gaišākas vai baltas. Šī variegācija parasti ir stabili pārmantojama, kas nozīmē, ka nākamās paaudzes augi saglabā krāsainās lapas. Daži ģenētiskās variegācijas piemēri: Epipremnum ‘Marble Queen’ Sansevieria trifasciata ‘Variegata’ Calathea White Fusion – lapas zaļas, baltas un rozīgas Ficus elastica ‘Tineke’ – lapās mijās gaiši zaļie, baltie un rozā toņi HIMĒRISKĀ VARIEGĀCIJA Variegācija ir mazāk stabila, jo atkarīga no tā, kā šīs šūnu līnijas sadalās un “cīnās savā starpā”. Var rasties ļoti skaisti raksti -lieli sektoriāli laukumi, “halfmoon” lapas un citas haotiskas variegācijas. Daži himēriskās variegācijas piemēri: Monstera deliciosa Albo Variegata – lapas ar baltiem sektoriem vai svītram Philodendron ‘Pink Princess’ Syngonium podophyllum Albo variegata Kā rodas dažādas citas variegācijas? Vēljoprojām nav skaidrs, kā ir radusies daļa variegāciju un mutāciju augos. Krustojot dažādas šķirnes, mēdz rasties lapas ar dažādām krāsu zonām. Hibrīdi var radīt īpaši interesantas un reti sastopamas variegācijas formas. Dažādos stresa apstākļos, piemēram, gaismas trūkuma vai barības vielu nepietiekamības dēļ, var parādīties īslaicīga variegācija. Šāda variegācija nav pastāvīga, bet var piešķirt augam interesantu izskatu uz laiku. Retāk variegācija rodas vīrusu vai baktēriju ietekmē, kas rada plankumainas vai svītrainas lapas. Šāds efekts parasti ir īslaicīgs un var bojāt augu. Kāpēc augi ar variegāciju ir īpaši? Dekoratīvi pievilcīgi: padara istabas un dārza augus unikālus Zinātniski interesanti: rāda, kā šūnu mutācijas ietekmē hlorofilu Kolekcionāriem pievilcīgi: daži retāk sastopamie variegētie augi var būt vērtīgi Revertēšanās Ja zaļā šūnu līnija kļūst dominējoša → rodas “revertēšana”, lapas kļūst zaļas. Nereti tas notiek ar himēriskās variegācijas spraudeņiem. Daudzi bēdājās par revertēšanu uz zaļo pusi, taču otra “galējība” ir, kad lapas kļūst pavisam baltas. Ar laiku tās atmirst, jo nespēj ražot hlorofilu un vienīgā iespēja kā glābt šādu augu, ir apgriezt līdz tai vietai, kur sākusi augt pilnīgi baltā lapa. Visbiežāk revertējās tieši himeriskās variegācijas, savukārt ģenētiskās variegācijas augi ir stabilāki un retāk veido pilnīgi zaļas vai pilnīgi baltas lapas. Kā izvēlēties augu ar variegāciju, lai tas pēc laika nerevertētos? Man patīk “pārsteigums”, ko sniedz jebkurš variegētais augs. Man patīk redzēt, kādu jaunu krāsu vai formu šis dzīvais veidojums radīs nākamreiz. Katru reizi tas man ir kā Ziemassvētku rīts. Vienkārši elpu aizraujoši! Katra lapa katram augam saņem no manis “ohh” un “ahh” izbrīna pilnus izsaucienus. Karen Designer Apskati šos interesantos dabas radītos un cilvēka pavairotos mākslasdarbus e-veikala sadaļā ”augi ar variegāciju” un izvēlies savu unikālo, daudzkrāsaino telpaugu.

Kas ir augu variegācija un kā tā rodas? Read More »

Sfagnu sūnas un to izmantošana

Telpaugu kopšana / admin

Kāda ir atšķirība starp sfagnu sūnām un sfagnu sūnu kūdru? Kūdra veidojas no sfagnu sūnām, auga lejasdaļai atmirstot. Ūdens un barības vielu uzsūktspēja ir lieliska abiem, bet sūnām ir pamanāmas augu daļas, garākas šķiedras, un tai ir mīksta, poraina tekstūra, tāpēc sfagnus izmanto ne tikai mitruma uzturēšanai, bet arī gaisīgumam. Sfagnu kūdra ir vairāk sadalīta, bez redzamām augu daļām, šķiedras ir ar smalkāku tekstūru. Sfagniem pašiem par sevi ir neitrāls PH līmenis, taču atkarībā no tā, kur tie ir auguši un kādā ūdenī tos mērcējam, PH līmenis tomēr var būt nedaudz zemāks. Kūdra, kas nav neitralizēta, ir lielisks substrāts skābumu mīlošiem augiem, jo tās PH līmenis ir zemāks (PH 3-4). Sūnas izmanto galvenokārt mitrumu mīlošiem augiem, rāpuļu terārijos, orhidejām, augu pavairošanai, bet tajās var arī audzēt augus. Tikai jāatceras, ka salīdzinoši ar kūdru, kur iekšā jau ir visi nepieciešamie minerāli, sūnās to nav, tāpēc būs nepieciešama papildus mēslošana. Kur tiek izmantotas sfagnu sūnas? Ievāktas saudzīgi, ar rokām, purva izstrādei paredzētā teritorijā. Žāvētas saulē un vējā. Nav presētas vai jeb kā apstrādātas – 100% dabīgs

Sfagnu sūnas un to izmantošana Read More »

Spraudeņi un to apsakņošana

Telpaugu kopšana, Telpaugu pavairošana / admin

Pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām pavairošanas metodēm visā pasaulē. Spraudenis ir mātes augam nogriezta daļa, no kura attīstīsies jauns augs. Pavairojot ar spraudeņiem, jaunais augs ir ģenētiski identisks mātes augam. Manā veikaliņā visbiežāk varēsi iegādāties galotnes, vienpumpura vai divpumpuru spraudeņus, retāk – lapu spraudeņus (begonijām, sukulentiem, saintpaulijām u.c.) No vienpumpura un divpumpura spraudeņiem sāks veidoties jauns augs vai augi, savukārt galotnes spraudenis turpinās veidot tikpat lielas lapas (ar dažiem izņēmumiem). Vienpumpura spraudeņi ir nogriezta auga daļa ar lapu, stumbra fragmentu un pumpuru (angliski – growth point). Dažiem spraudeņiem šis pumpurs ir jau aktīvs, citiem – izskatās kā maza pumpiņa kāta daļā. Ļoti svarīgi ir šo pumpuru saskatīt, jo no tā sāks veidoties jaunais augs. Dažkārt tas ir paslēpies lapas iekšpusē, bet diemžēl bieši tirgošanā tiek piedāvāti spraudeņi bez augšanas punkta jeb pumpura. No šāda spraudeņa nekas neizaugs. Augšanas hormoni Visiem augiem no dabas ir hormoni, kas atbild par sakņu veidošanos, stumbra stiepšanos, stimulē ziedu veidošanos, nobriešanu, augļu veidošanos utt. Auksīns bija pirmais atklātais augu hormons. Galvenās auksīna funkcijas ir stimulēt sakņu veidošanos un stumbra stiepšanos, regulēt tropismus (augs tiecas gaismas virzienā), regulēt augļu attīstību u.c. Auksīns sintezējas galvenokārt vecākās auga daļās, tieši tāpēc galotnes spraudeņus būs grūtāk apsakņot. Grūtāk apsakņojamiem spraudeņiem var pievienot papildus augšanas hormonus. Tos pievieno, lai atkārtotu dabiskos augšanas apstākļus augos un veicinātu sakņu augšanu. Tie ir ne tikai sintētiskie hormoni – dažādi pulveri un gēli, bet arī dabiskie, kas atrodami tādos produktos kā medus, alveja, kanēlis, ābolu etiķis u.c. Daudzu augu entuziastu “slepenais ierocis” ir zelta scindapša spraudenis, ko ievieto vienā traukā (ja tiek sakņots ūdenī) kopā ar citiem spraudeņiem. Arī tradeskancijas spraudenim ir šāds pats efekts. Pati šo neesmu izmēģinājusi un neatradu arī zinātiski pierādītu faktu 😊 Trīs visbiežāk izmantotie spraudeņu apsakņošanas veidi ir: Liekot spraudeni ūdenī, nelieciet to pārāk dziļi. Lapa nedrīkst būt ūdenī, jo tas veicinās pūšanu. Ūdenim jābūt istabas temperatūrā, tas nedrīkst būt pārāk auksts. Spraudeņiem patiks silta un ļoti gaiša vieta (uzmanīgi! – pārāk karsta dienvidu saule var apdedzināt lapas/u). Ūdens jāmaina, kad tas palicis duļķains (aptuveni ik pēc 4 dienām). Ja spraudenis palicis nedaudz glums vai zaļganīgs, pirms likšanas svaigā ūdenī, to uzmanīgi notīra ar papīra dvieli. Spraudenis būs gatavs stādīšanai, kad saknes ir sasniegušas 4-5 cm garumu, ir aktivizējies augšanas punkts un parādījušās vairākas mazās bārkšsaknītes. Kāpēc spraudeņi paliek melni un veidojas puve? Tam var būt vairāki iemesli – nehigiēniski apstākļi, pārāk mitra augsne, gaisa necaurlaidīga augsne un nepietiekošs skābekļa dauzums (ja tiek apsakņots substrātā), nepietiekami siltuma/ gaismas apstākļi (ja tiek apsakņots ūdenī). ŅEM VĒRĀ!

Spraudeņi un to apsakņošana Read More »