Spraudeņi un to apsakņošana

Pavairošana ar spraudeņiem ir viena no populārākajām pavairošanas metodēm visā pasaulē. Spraudenis ir mātes augam nogriezta daļa, no kura attīstīsies jauns augs. Pavairojot ar spraudeņiem, jaunais augs ir ģenētiski identisks mātes augam.

Manā veikaliņā visbiežāk varēsi iegādāties galotnes, vienpumpura vai divpumpuru spraudeņus, retāk – lapu spraudeņus (begonijām, sukulentiem, saintpaulijām u.c.)

No vienpumpura un divpumpura spraudeņiem sāks veidoties jauns augs vai augi, savukārt galotnes spraudenis turpinās veidot tikpat lielas lapas (ar dažiem izņēmumiem).

Vienpumpura spraudeņi ir nogriezta auga daļa ar lapu, stumbra fragmentu un pumpuru (angliski – growth point). Dažiem spraudeņiem šis pumpurs ir jau aktīvs, citiem – izskatās kā maza pumpiņa kāta daļā. Ļoti svarīgi ir šo pumpuru saskatīt, jo no tā sāks veidoties jaunais augs. Dažkārt tas ir paslēpies lapas iekšpusē, bet diemžēl bieši tirgošanā tiek piedāvāti spraudeņi bez augšanas punkta jeb pumpura. No šāda spraudeņa nekas neizaugs.

Augšanas hormoni

Visiem augiem no dabas ir hormoni, kas atbild par sakņu veidošanos, stumbra stiepšanos, stimulē ziedu veidošanos, nobriešanu, augļu veidošanos utt.

Auksīns bija pirmais atklātais augu hormons. Galvenās auksīna funkcijas ir stimulēt sakņu veidošanos un stumbra stiepšanos, regulēt tropismus (augs tiecas gaismas virzienā), regulēt augļu attīstību u.c.

Auksīns sintezējas galvenokārt vecākās auga daļās, tieši tāpēc galotnes spraudeņus būs grūtāk apsakņot.

Grūtāk apsakņojamiem spraudeņiem var pievienot papildus augšanas hormonus. Tos pievieno, lai atkārtotu dabiskos augšanas apstākļus augos un veicinātu sakņu augšanu. 

Tie ir ne tikai sintētiskie hormoni – dažādi pulveri un gēli, bet arī dabiskie, kas atrodami tādos produktos kā medus, alveja, kanēlis, ābolu etiķis u.c. Daudzu augu entuziastu “slepenais ierocis” ir zelta scindapša spraudenis, ko ievieto vienā traukā (ja tiek sakņots ūdenī) kopā ar citiem spraudeņiem. Arī tradeskancijas spraudenim ir šāds pats efekts. Pati šo neesmu izmēģinājusi un neatradu arī zinātiski pierādītu faktu 😊

Trīs visbiežāk izmantotie spraudeņu apsakņošanas veidi ir:

• ŪDENĪ – ūdens ir viens no populārākajiem apsakņošanas veidiem, jo sakņu veidošanās procesam ir vajadzīgs skābeklis un ūdens sastāv no aptuveni 90% skābekļa. Spraudeņa apsakņošanai jāizvēlas tīrs un sterils trauks. Caurspīdīgā traukā/glāzē ir iespējams sekot līdz sakņu attīstībai un laicīgi pamanīt kāta pūšanu/ baktēriju veidošanos. Puvušo vietu nogriež ar sterilu, asu nazi, līdz tai vietai, kur puve nav redzama.

Liekot spraudeni ūdenī, nelieciet to pārāk dziļi. Lapa nedrīkst būt ūdenī, jo tas veicinās pūšanu. Ūdenim jābūt istabas temperatūrā, tas nedrīkst būt pārāk auksts. Spraudeņiem patiks silta un ļoti gaiša vieta (uzmanīgi! – pārāk karsta dienvidu saule var apdedzināt lapas/u). Ūdens jāmaina, kad tas palicis duļķains (aptuveni ik pēc 4 dienām). Ja spraudenis palicis nedaudz glums vai zaļganīgs, pirms likšanas svaigā ūdenī, to uzmanīgi notīra ar papīra dvieli.

Spraudenis būs gatavs stādīšanai, kad saknes ir sasniegušas 4-5 cm garumu, ir aktivizējies augšanas punkts un parādījušās vairākas mazās bārkšsaknītes.

• SUBSTRĀTĀ – spraudeņus var likt uzreiz substrātā, bet  tam jābūt gaisīgam (noteicošais faktors sakņu attīstībai – skābeklis). Gaisīgāku substrātu ir iespējams padarīt pievienojot tam perlītu, granti, keramzītu, mulču u.c. Pēc spraudeņa ievietošanas substrātā, to nedaudz aplaista, lai augsne būtu mitra, bet ne slapja. Vienā podā var stādīt vairākus spraudeņus, bet svarīgi, lai tie savā starpā nesaskaras. Var uzlikt stikla burciņu vai polietilēna maisiņu – tas nodrošinās augiem vajadzīgo mikroklimatu. Ik pa laikam tas jānoņem un jāpavēdina. Augsnei visu laiku jābūt mitrai, to nedrīkst iekaltēt.

• Perlītā, sfagnu sūnās, grantī, keramzītā, vermikulītā vai stratumā – tas ļauj saknēm saistīties, uztur mitruma līmeni un veido pietiekami daudz gaisa kabatas, lai maksimāli palielinātu augu sakņu veselību. Šis būs ideāls risinājums mazākiem spraudeņiem, lai tos nostiprinātu traukā, piemēram, hoiju spraudeņiem. Nedrīkst pieļaut spraudeņa izšūšanu, tāpēc šis setups regulāri jāmitrina.

Kāpēc spraudeņi paliek melni un veidojas puve?

Tam var būt vairāki iemesli – nehigiēniski apstākļi, pārāk mitra augsne, gaisa necaurlaidīga augsne un nepietiekošs skābekļa dauzums (ja tiek apsakņots substrātā), nepietiekami siltuma/ gaismas apstākļi (ja tiek apsakņots ūdenī).

ŅEM VĒRĀ!

• Visi spraudeņi simtprocentīgi neapsakņojas pat profesionāļiem!
• Viens augs var apsakņoties 2 nedēļās, cits – 2 mēnešu laikā vai pat ilgāk. PACIETĪBU!
• Spraudeņi ar variegāciju sakņosies lēnāk, jo fotosintēze notiek tikai zaļajās auga daļās.
• Ūdens spraudeņi, pārliekot tos substrātā var ciest no stresa un grūtāk adaptēties.