Augu variegācija ir vizuāli pievilcīga parādība, kad augi nav vienmērīgi zaļi, bet gan daudzkrāsaini. Mēdz būt dažādu krāsu variegācijas. Vispopulārākās ir
- albo – baltā variegācija
- aurea – no vārda – aureum jeb zeltītā – lapās vijās dzeltenais un zaļais
- GoG – green on green – gaiši zaļš ar tumši zaļo
- Mint – piparmētru zaļa ar balto un zaļo toņa sajaukumu
- Rozā – klasiska rozā variegācijas pārstāve ir “Rozā princese” jeb philodendron “Pink princess”.
Kā izskatās augi ar variegāciju
Plankumainas lapas: daļas lapas zaļas, daļas baltas vai dzeltenas
Svītrainas lapas: gar lapas asu veidojas gaišākas vai tumšākas līnijas
Krāsaini stublāji vai ziedi: ne tikai lapas, bet arī citas augu daļas var būt daudzkrāsainas

ĢENĒTISKĀ VARIEGĀCIJA
Daļa šūnu neproducē hlorofilu, tāpēc lapu daļas kļūst gaišākas vai baltas. Šī variegācija parasti ir stabili pārmantojama, kas nozīmē, ka nākamās paaudzes augi saglabā krāsainās lapas.
Daži ģenētiskās variegācijas piemēri:
- Epipremnum ‘Marble Queen’
Calathea White Fusion – lapas zaļas, baltas un rozīgas
Ficus elastica ‘Tineke’ – lapās mijās gaiši zaļie, baltie un rozā toņi
HIMĒRISKĀ VARIEGĀCIJA
Variegācija ir mazāk stabila, jo atkarīga no tā, kā šīs šūnu līnijas sadalās un “cīnās savā starpā”.
Var rasties ļoti skaisti raksti –lieli sektoriāli laukumi, “halfmoon” lapas un citas haotiskas variegācijas. Daži himēriskās variegācijas piemēri:
- Monstera deliciosa Albo Variegata – lapas ar baltiem sektoriem vai svītram
- Philodendron ‘Pink Princess’
- Syngonium podophyllum Albo variegata
Kā rodas dažādas citas variegācijas?
Vēljoprojām nav skaidrs, kā ir radusies daļa variegāciju un mutāciju augos.
Krustojot dažādas šķirnes, mēdz rasties lapas ar dažādām krāsu zonām. Hibrīdi var radīt īpaši interesantas un reti sastopamas variegācijas formas.
Dažādos stresa apstākļos, piemēram, gaismas trūkuma vai barības vielu nepietiekamības dēļ, var parādīties īslaicīga variegācija. Šāda variegācija nav pastāvīga, bet var piešķirt augam interesantu izskatu uz laiku.
Retāk variegācija rodas vīrusu vai baktēriju ietekmē, kas rada plankumainas vai svītrainas lapas. Šāds efekts parasti ir īslaicīgs un var bojāt augu.
Kāpēc augi ar variegāciju ir īpaši?
Dekoratīvi pievilcīgi: padara istabas un dārza augus unikālus
Zinātniski interesanti: rāda, kā šūnu mutācijas ietekmē hlorofilu
Kolekcionāriem pievilcīgi: daži retāk sastopamie variegētie augi var būt vērtīgi
Revertēšanās
Ja zaļā šūnu līnija kļūst dominējoša → rodas “revertēšana”, lapas kļūst zaļas. Nereti tas notiek ar himēriskās variegācijas spraudeņiem. Daudzi bēdājās par revertēšanu uz zaļo pusi, taču otra “galējība” ir, kad lapas kļūst pavisam baltas. Ar laiku tās atmirst, jo nespēj ražot hlorofilu un vienīgā iespēja kā glābt šādu augu, ir apgriezt līdz tai vietai, kur sākusi augt pilnīgi baltā lapa. Visbiežāk revertējās tieši himeriskās variegācijas, savukārt ģenētiskās variegācijas augi ir stabilāki un retāk veido pilnīgi zaļas vai pilnīgi baltas lapas.
Kā izvēlēties augu ar variegāciju, lai tas pēc laika nerevertētos?




